Diabēts

Cukura diabēts – endokrīna  – vielu maiņas saslimšana, kuru raksturo hroniska hiperglikēmija (paaugstināts cukura līmenis asinīs).

Cukura diabēts ir visa veida vielu maiņas traucējumi (pirmkārt, vielu maiņas, kas skar ogļhidrātu pārstrādi), kuri balstās uz absolūtu vai nosacītu insulīna nepietiekamību (insulīns ir aizkuņģa dziedzera hormons). Šai sarežģītajā procesā insulīna nepietiekamība rodas daudzu iekšējo un ārējo faktoru iedarbības rezultātā.Visā pasaulē no cukura diabēta cieš ap 30 miljonu cilvēku. Ar katru dienu cukura diabēta slimnieku skaits turpina intensīvi pieaugt. Pēc VAO datiem mirstība no diabēta un tā komplikācijām pieaug 2-3 reizes. Starp cukura diabēta slimniekiem 20 reizes biežāk kā  pie citām slimībām sastopama gangrēna, bet aklums 10 reizes biežāk.No visa tā var izvairīties, ja pareizi ēd. Pie vieglām diabēta formām diēta var būt arī vienīgais ārstniecības pasākums, ķīmiski medikamenti nav nepieciešami. Insulīna nepietiekamība organismā noved pie olbaltumvielu, ogļhidrātu un taukvielu maiņas traucējumiem – samazinās šūnu membrānu caurlaidības, glikozes nokļūšana tauku un muskuļu audos, kā arī parādās citi nelabvēlīgi procesi organismā.

Cukura diabēts pieder pie vielu maiņas saslimšanām, kur diētai ir ļoti liela nozīme. Diētai ir jābūt saudzīgai ņemot vērā vielu maiņas traucējumu būtību. Saudzīga un saprātīga diēta nozīmē samazinātu ogļhidrātu un taukvielu uzņemšanu. Periodā, kad novēro diabēta izsauktus metabolisma traucējumus, jāievēro tāda diēta, kas kompensētu ogļhidrātu un tauku vielu maiņas traucējumus. Šais gadījumos ir svarīgi zināt, kā lietot olbaltumvielas, vitamīnus, kā arī sekot uzņemtās pārtikas kaloriju daudzumam.

Olbaltumvielas.
Olbaltumvielas ir bagāti slāpekļa saturoši savienojumi, kurus satur dzīvnieku izcelsmes produkti, mazāk – augu valsts. Olbaltumvielas nepieciešamas organisma “būvniecībai” un atjaunošanās procesā, augšanas procesā, hormonu veidošanās procesā, imunitātes veidošanai un darbaspēju uzturēšanai.

Tauki.
Tauki ir sarežģīti savienojumi, kuru sastāvā ir glicerīns un taukskābes. To uzdevums ir palīdzēt uzsūkties taukos šķīstošiem vitamīniem – A, K, D, E; nepieciešami šūnu membrānu veidošanai un piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu vielas maiņu procesos. Pastiprināta dzīvnieku tauku lietošana uzturā veicina holesterīna izgulsnēšanos asinīs un aterosklerozi. Ateroskleroze  – asinsvadu slimība, kam raksturīga asinsvadu iekšējās sieniņas bojājumu  veidošanās. Augu izcelsmes taukiem ( saulespuķu, linsēklu, kukurūzas eļļām utt. ) piemīt antisklerotiskās īpašības. 1 g tauku organismā “sadegot” dod mums 9 kCal siltuma enerģijas. Fizioloģiski nepieciešams no diennakts pārtikas daļas 30-35% uzņemt taukus, no kuriem dzīvnieku izcelsmes tauki nevar būt vairāk kā 20-25%, pārējiem jābūt augu izcelsmes taukiem.

Ogļhidrāti.
Ogļhidrāti ir ķīmiski savienojumi, kas nodrošina normālu organisma tauku un olbaltumvielu vielu maiņu, apgādā organismu ar enerģiju ( pirmkārt, muskuļus un smadzenes). Ir vienkāršie ogļhidrāti ( glikoze, fruktoze), kas ātri pārstrādājas un līdz ar to var ātri paaugstināt cukura līmeni asinīs un sarežģītie ogļhidrāti (ciete, šķiedrvielas), kas lēni uzsūcās, līdz ar to lēnāk paaugstina cukura līmeni asinīs. 1 g ogļhidrātu pārstrāde organismā dod 4 kCal enerģiju.

Pie cukura diabēta var lietot uzturā.

1. Gaļu ( vislabāk putnu), vārītu, attaukotu, tvaicētu, galertus (liesus), liellopu sardeles, vistas gaļas desu.
2. Piena produkti  – zemu tauku satura saturošus kefīrus, paniņas.
3. Olas  – 1-2 dienā, jebkurā veidā, tikai ne ceptas.
4. Taukus – krējuma un augu taukus.
5. Putraimus ( griķi, grūbas) arī rīsus, bet tikai pēc 10 h mērcēšanas ūdenī, ik pa 2-3 h mainot ūdeni.
6. Dārzeņus ( visus, tikai ne marinētus un sālītus).  Bietes var lietot vārītas, bet kartupeļus tāpat kā rīsus vēlams nomērcēt, lai izskalotu cieti.
7. Boršču, kāpostu zupu, biešu zupu, vieglas zupas, kuru pamatā ir maz koncentrēti, viegli gaļas buljoni.
8. Ieteicams ēst saldskābos augļus, bet cukuru kompotos un ievārījumos aizvietot ar cukura aizvietotājiem.

Pie cukura diabēta  lietot uzturā nedrīkst.

1. Zoss un pīles gaļu.
2. Žāvējumus.
3. Sālītas zivis.
4. Rjaženku, saldo krējumu, saldinātos jogurtus.
5. Makaronus, mannu, lazaņju un citus balto miltu izstrādājumus.
6. Marinētus vai skābētus kāpostus un citus marinējumus.
7. Nelietot, saldos augļus, ogas un to pārstrādes produktus, saldās sulas, saldo kvasu, kakao, vīnogas, banānus, rozīnes, cukuru, medu un konfektes, kā arī citus saldos konditorejas izstrādājumus.
Tā kā svaigie dārzeņi lēnāk pārstrādājas, tad tos rekomendē lietot svaigā veidā. Jāatzīmē, ka dārzeņu daudzums diennakts racionā nebūtu jāierobežo, izņemot bietes un kartupeļus, jo to saturā ir neliels ogļhidrātu daudzums.