Autoimūnais tireoidīts (Hašimoto tireoidīts)

Autoimūnās ( no latīņu val. auto – savs, pats) saslimšanas rodas, kad mūsu imūnsistēma nespēj atšķirt savus audus no “svešiem”. Imūnsistēma, kura nodrošina organisma aizsardzību no “svešiem” aģentiem – vīrusiem, baktērijām sāk izstrādāt specifiskas olbaltumvielas – antivielas pret saviem audiem un orgāniem. Šīs antivielas sauc par autoantivielām.

Autoantivielas var uzbrukt vairākumam orgānu, kas noved pie to funkciju traucējumiem un izsaukt autoimūnās saslimšanas:

nierēs – glomerulonefrīts,
locītavās – reimatoīdais artrīts
virsnierēs – Adisona slimību
kuņģī – B12 jeb perniciozo anēmiju (neuzsūcas B12 vitamīns)
aizkuņģa dziedzerī – 1 tipa diabētu
vairogdziedzerī – autoimūno tireoidītu

Ja kādā no orgāniem ir autoimūna saslimšana, tad tas pastiprina risku izsaukt šādu procesu arī citā orgānā.

Autoimūnais tireoidīts var izpausties vairākās formās:

Hroniskais autoimūnais tireoidīts (visbiežāk sastopams klīniskā formā) – palielināts vairogdziedzeris bez funkciju traucējumiem; reizēm neliela tiretoksikoze vai hipotireoze
Hipertropiskā forma – vai arī Hašimoto tireoidīts – vairogdziedzeris diffuzs, blīvs, to funkcijas nav traucētas vai arī nelieli traucējumi.
Atrofiskā forma – vairogdziedzeris nekad nav bijis palielināts vai arī agrāk nedaudz bijis palielināts, bet izmeklēšanas laikā ir nepalielināts; funkcionāli – hipotireoze (palēlināta vairogdziedzera funkcija).

Slimība visbiežāk progresē ļoti lēni. Daudzos gadījumos pašsajūta ir ilgstoši laba (10-15 gadus) neskatoties uz nelieliem procesa saasinājumiem. Specifiskas ārstēšanas nav. Visbiežāk tā ir simptomātika. Tā kā tā ir autoimūna saslimšana, tad jāstrādā ar imūnsistēmas uzlabošanu, stiprināšanu. Diagnostika balstās uz specifisku antivielu meklēšanu asinīs, ko nepieciešamības gadījumā nozīmē. Pacientam ar akūtu autoimūno tireoidītu atrod diezgan stipri paaugstinātu antivielu daudzumu asinīs un arī nedaudz paaugstinātu līmeni – remisijas periodā.

Kā var secināt no iepriekš aprakstītajām formām, šai slimībai var būt gan hipotireozes gan tireotoksikozes simptomi. Jebkurā gadījumā, ja ir aizdomas par vairogdziedzera saslimšanu, jākonsultējas ar speciālistu vai jāveic organisma diagnostiku, lai varētu izvērtēt simptomus, ieteikt tālāko rīcību un vajadzības gadījumā arī ārstēšanu.